Pilota memuāri.

Mana recenzija izskatītos šādi: pirmkārt, filma absolūti nav par Kazahastānu, nedz arī ir tendēta uz tās nomelnošanu. Drīzāk tieši otrādi - tā parāda Amerikas kultūru un cilvēkus kā iesīkstējušus, slinkus un adaptēties nespējīgus. Nu, un, protams, tas tiek panākts, radot absolūti smieklīgas, muļķīgas, mulsinošas, politnekorektas, neķītras, absurdas un netipiskas situācijas. Boratam jeb Sašam Baronam Koenam gluži vienkārši nav robežu - spēja pārbaudīt citu pacietību ir vienkārši apbrīnojama! Nekas viņam nav svēts!!! :) :D Rasisti, žīdi, homoseksuāļi, Pamela... :D :D :D XD

Kazahastānas vietā varēja būt pilnīgi cita valsts, pēc iespējas mazpazīstamāka 'civilizētajai' pasaulei... :D

"International 'Run from the Jew!'"
"We support your war OF terror!"
"Make the Iraq a place where nothing grows for the next 1000 years."
"Now I will sing anthem of Kazahastan on the melody of your country.."
"Hello, black people. How can I be like you!?"

[Šobrīd] Esmu ticis vien līdz 41 lappusei. Apzināti. Tāpēc, ka gandrīz katrs teikums pārsātināts ar domām, kuras negribas aizmirst. Domām paātrinātai kultūrai, kas vēlas vismaz piebremzēt, ja ne apstāties vai bēgt. Reizēm man pietrūkst vārdu, lai tajos ietērptu to 'fišku', to 'āķīti', ko esmu vēlējies pateikt. But no more, jo te nu tie ir - vārdi, frāzes un apzīmējumi.

Tieši tāpēc es ļaušu runāt grāmatai - jo es domāju tieši šādi, pēc šī un citiem principiem:

1)McDarbs-zemu apmaksāts, zema prestiža, maz labuma nesošs darbs bez nākotnes izredzēm apkalpojošā sfērā cilvēkiem, kas sevi novērtē par zemu. Ļaudis, kuriem nekad tāda nav bijis, to bieži uzskata par apmierinošu karjeru. [Un man nevajag pat to]. Teļu nobarošanas aizgalds ir otra galējība - biroja darbinieka stūrītis, kurā viņš aizvada savas dienas un nedēļas kā lopiņš, lai arī pelna varbūt pat neslikti.
2)Lidojiet lidmašīnās, kamēr vēl varat (ar ļaunu smīnu sejā)
3)Mūsdienās nav svarīgi, no kurienes tu nāc - lielveikali visur ir vienādi.
4)Ikvienam mums ir savs lielais, ļaunais/baisais noslēpums. Dažiem pat vairāki, taču par tiem nekad (I mean - NEKAD) neviens neuzzinās. Es varētu precīzi citēt rindkopu, bet tad tas viss kļūtu pārāk gari..
5)Vispirms mēs upurējam jaunību, lai krātu mantu (un droši vien arī prestižu, grādus, utml.), lai pēcāk par to censtos nopirkt jaunību atpakaļ.
6)Def. Emocionālā kečupa izšļākšanās - viedokļu un emociju uzkrāšanās jūsos līdz brīdim, kad sprādzienveidīgi izšļācas visi uzreiz, šokējot un radot apjukumu darba devējos un draugos, no kuriem vairumam licies, ka viss ir kārtībā..
7)Kāre pēc GAĻAS kavē jebkādas īstas pārmaiņas. [Varbūt te pat nav runa par uzturu, cikdaudz par tieksmi pēc vardarbības, dusmu izlādēšanas - Nu, Imagine, kā tur ir ar to 'Zāģi'?!?!]

Un vēl, un vēl, un vēl, un VĒL!!!!!! It's a MUST-READ!!!!!!! Perfekti!

P.S. Un man pat nevajag izlasīt no vāka līdz vākam, lai saprastu, ka Morphine ir ieteikusi kaut ko unikālu un nebijušu. The best of the best! Vai ir vēl kas, ko obligāti pieklātos izlasīt [atskaitam Dienas grāmatu izlasi - tā drīz būs manā rīcībā]?