Pilota memuāri.

Šodien divi čomi izdomāja uzrīkot izklaidi - noīrēja tīra propāna balonu, iemeta to autiņa bagāžniekā un, davaj, rullēt riņķī un apkārt pa centru, meklējot izeju un ik pa brīdim klausoties, kā pēc katras izkustēšanās no vietas balons ar visnotaļ dzirdamu 'GLOKT!' triecas pret bagāžnieka malām. Laiku pa laikam neizpalika arī bez neartikulētu, sprādzienu imitējošu skaņu izdošanas.. Šajā sakarā dažas piezīmes:

1)Jāties ar autiņu pa pilsētu ir VĀJPRĀTS! Satiksme ir pretīga un noteikumi tikpat. Stūrmanim [man] autoskolā apgūtais jāpārzin pat vairāk nekā pilotam, turklāt jāorientējas kartē. Bet pa diviem kaut kā galā tikām! :)
Nebrīnos par to, ka pilsētnieki diez ko ilgi nedzīvo. Lai es katru rītu un vakaru sēdētu korķos, stresotu par manevru veikšanu un iespējamo sadursmju risku, elpotu kondicionētas citu autiņu izplūdes gāzes, turklāt par to vēl maksātu!!??!?!?! Tur jābūt sevišķi stulbam (skat. Salu tiltu rītos). Sava 2riteņotā mugurā es jau gandrīz esmu aizmirsis, kas īsti ir 'sastrēgums'

2)Ar draugiem pavadītais laiks faktiski ir paradīze zemes virsū! Žēl, ka man ir tik maz draugu. Faktiski gandrīz nemaz, bet tomēr!! ;)

3)Offtopic. Esmu aplipinājies ar Medo 'Pērļu vannu' un 'Labrīt!'. Lai tad tie arī skan!

Nu, es te iekš YouTube noskatījos video ar atslēgas vārdu 'YouTubers'... Tas liek tā pa īstam aptvert cik liela ir pasaule tur, monitora 'otrā pusē'! Pilna ar cilvēkiem, emocijām, viedokļiem, zināšanām un personībām. Un tas viss ir īsts! Nekas man neliedz tajā visā piedalīties. Nekas neliedz ienirt!
Redz, un šajā sakarā gribētos piebilst - nu jau diezgan ilgu laiku es neesmu rādījies sabiedrībā, tajā pasaulē man visapkārt. Nu, tā aktīvi rādījies - saticis veco kompāniju, veicis visādas izdarības un tamlīdzīgi. Esmu kļuvis diezgan neredzams.Un izskatās, ka neviens pēc manis īpaši neilgojas un nevienam mani tā īsti nevajag. Bet NAV NE VAINAS! ;) Šis bars vairāk vai mazāk ir čaula jau krietni ilgu laiku. Un es atļāvos būt pietiekami stulbs un akls, lai to ignorētu, radot sev 'alternatīvu realitāti'. Es zinu, ka mani meklēs vien tad, kad būs vajadzīga praktiska palīdzība. Taču man tad būs jau vienalga - man ir tiesības justies labi un es tās izmantošu! Piemēram, krāšu sev veltītos komplimentus.. (reizi pa reizei tādus tomēr nākas dzirdēt) :D

Tiesa, Osis šodien negaidītā kārtā apjautājās, kas un kā, bet principā tas jau tāpat ir skaidrs - šis ir lāga zellis!

Jebkurā ziņā, Cibiņi, no šejienes prom es nedošos. Jūs visi esat te. Un īpašs paldies Ingai, ka mani te atvilināja! TNX!