Visā šajā sakarā man sāk uzmākties paranoja. Tā pati, kuras dēļ reizēm uzvedos tik dīvaini.
1. Oktobris 2006
Tas, ko es daru, patiesībā ir neprāts. Izmisuma solis, kurā esmu atradis to, kas man patīk. Taču, neskatoties uz to visu - ES nevaru panākt pretī. Nu, varbūt tikai mazdrusciņ; manas kājas vienmēr tad kļūst kā ar svinu pielijušas. Jānāk būs Tev. Diemžēl. Citādi laikam nekas nesanāks.