Doma.
Nakts ir posms starp vakardienu un rītdienu. Un tovakar man atkal likās, ka dzīve ir par sarežģītu priekš manis. Bērns, kas iestrēdzis kaut kur starp savu un pieaugušo pasauli, tā arī neieguvis rīcībspējas. Par lēnu es nolemju rīkoties un par lēnu arī rīkojos. Par maz zinu un saprotu. Jaunības maksimālisms? Nekā tamlīdzīga. Nav man ambīciju un spožu nākotnes karjeras plānu. Nekā man nav! Vien neprātīga piesardzība, zinot, cik daudz vēl ir priekšā. Un tad man vēl reizēm jautā, kāpēc es esmu tik ļoti aizbarikādējies. Tad nu lūk, man vajadzētu justies pasargātam, bet es tāds nejūtos. Viss šķiet tikai relatīvi stabils pamats, kas vienā brīdi izbeigsies!!! Izbeigsies! Un to nevar nedz noliegt, nedz apturēt. Vienā brīdī man var nebūt jumta virs galvas, nemaz nerunājot par visu pārējo.
Domāšana nogalina. Domāšana apdraud jūs un cilvēkus jums blakus. Lai atmestu domāšanu, zvaniet uz 7XXXXXX.
Domāšana nogalina. Domāšana apdraud jūs un cilvēkus jums blakus. Lai atmestu domāšanu, zvaniet uz 7XXXXXX.