Pilota memuāri.

Vēl, vēl un vēlreiz secinu, ka laukos mazpamazām izeju rehabilitācijas kursu. Lieliski patstāvības, rīcībspējas, miera un pārliecības treniņi. Dies' cik tur būs skaisti pēc dažiem gadiem.. ^-^ Īsāk sakot, tas, kas notiek, ir pilnīgi pretējs process tam, par ko nupat (previous entry) ieminējās Imagine.
Pagalmā uzziedējušas 2 pienenes! Un vēl - šodien skaldīju malku. Tā kā laikapstākļi mainījās burtiski pa minūtēm, tad vienā momentā es vienkārši nospļāvos, novilku kreklu un ļāvu, lai lietus kļūst par dabīgu dušu. Tajā mirklī pieķēru sevi pie domas, ka nekad nekas tāds nav darīts. Atbrīvošanās!
Domāju, mani gaida vēl daudzi patīkami pārsteigumi.

Jā, bet nauda gan izkūst nemanot - aiziet tik simtnieks pēc simtnieka.

Kad ir laiks, es, protams, domāju. Diezgan nopietni. Šo te kārtējo reizi izraisīja mana vecuma jaunieši Vagonu parka stacijā ar lekciju sarakstiem rokās, Specnaz'a gaitas un vispārējā mācību sezona. Sezona, kura man neeksistē jau 2 gadus, vairāku apstākļu pēc. It kā viss ir loģiski - lai iegūtu augstāko izglītību tehniskajās zinātnēs, pēc kuras visi tā tiecas, man gluži vienkārši pietrūkst prasmju, zināšanu un eksaktā domāšanas veida, savukārt humanitārās es uzskatu par lieku laika tērēšanu. Un arī naudas. Šobrīd, pēc šiem dažiem gadiem esmu 'atveseļojies' tiktāl, ka pieņemu domu, ka varbūt tomēr kādreiz vēl studēšu. Tad nu šis jautājums ir jāskata no šīs pašas bezizejas. Man gluži vienkārši nepatīk universitātes sistēma, kas ir pārāk publiska ar visām no tā izrietošajām sekām. Klātiene - pilnīgi garām, neklātiene - arī garām, jo uz sesijām man tik un tā ir jāierodas, tad vienīgais, kas der, ir tālmācība. Tā, lai manu purnu neviens nekad nebūtu redzējis un lai man pašam arī ne ar vienu tieši nebūtu jārunā. Diemžēl šī iespēja praktiski netiek piedāvāta tehniskajās zinātnēs, jo laboratorijas praktiskie darbi jau attālināti nevar tikt veikti...
Īsāk sakot, man patīk 'meistara-mācekļa' sistēma.

Eh, nu labi. Lai paliek. Šai tēmai es droši vien pieķeršos vēl ne vienu vien reizi. Pagaidām pietiks. Izejas joprojām nav. Tomēr, ja turpināšu kustināt smadzenes, zinu, ka izķepurošos. Tēlaini izsakoties, es būvēju pats savu lielceļu.

Aiz labiem saukļiem maskējas tīri, bezkaislīgi komerciāli nolūki. 'Esi tik jauns, cik tu jūties' un citi. Paldies, bet es pievākšu tikai saukļus.

Tas nav saistībā ar tikko teikto, taču www.nemirst.lv man kaut kā iepatikās. :)