Pilota memuāri.

Mike Oldfield ar 'Songs of The Distant Earth'...
Aizveru acis, apguļos un viss aiziet - redzu veco skolas ēku, telpas, mirkļus, skolotājus, piedzīvojumus, ekskursijas, klasesbiedrus, operācijas, ainavas, niķus un stiķus, pļavas, debesis, gaiteņus. Redzu šī un aizgājušo gadu vasaras ar Jāņiem, aukstās ziemas.. visu & visus.

Bļin. Jāmācās turēt muti. Loose lips sink ships. Palaid tik nepareizo tekstu un Tev to pus mūžu pieminēs.

Kārtējais pirmais septembris uz kuru man būs po**j. Burvīgi. Tāpat kā uz visu sezonu, jo man tā ir pavisam cita. Big Bad Brother is back, mērgļi.

Esmu domājis & nonācis pie sekojošā - ka:

slēdzot slēdzien' slēdzamo un ņemot vērā ņemamo
mēs nonākam pie sekojšo, ka-
slēdzot slēdzien' slēdzamo un ņemot vērā ņemamo
mēs nonākam pie sekojšo, ka...


Man patīk atrasties ceļā. Baigi patīk. Šūpoties līdz ar vilcienu, kratīties autobusā, svīst autiņā, močīt ar velli. Mērķis nav svarīgs. Galvenais ir ceļā. Mūžīgi ceļā.