Pilota memuāri.

Padomāsim... nekur nestudē, draudzenes nav (laikam esmu palicis PATS pēdējais šajā aspektā), sociāli diezgan neaktīvs, ar tieksmi šim faktoram pasliktināties. Izteikti trūkst drošības un stabilitātes, savas nākotnes redzējuma. Par laimi, vismaz ir darbs un atalgojums, lai gan līdz pilnīgai neatkarībai vēl tālu. Vai nu par daudz neizlēmības vai par maz gribas un izteikta baiļu sajūta.
Individuālists.

Mjā... tā neko sev bilancīte. :( Cik nu man tagad gribētos ticēt, ka viss [beigās] būs labi. Lai gan joprojām atceros, ka beigas ir sākums patiesībā - pa apļveida spirāli uz augšu. Spītība saka, ka jācīnās. Nu, ta' neko - močīsim. Varbūt tieši šī stāvokļa iespaidā rodas tas ļaunums, negatīvisms, kas mani dzen uz priekšu, par spīti citiem!

...let the anger flow through you...