Ak šitā gan.
Visvairāk man savā dzīvē nepatīk tas, ka tā ir garlaicīga līdz brīdim, kad es kaut ko izdomāju. Un tā nu es domāju & daru daudz un nepārtraukti - radu visādus elektroniskus verķīšus, pastiprinātājus, noklausīšanās iekārtas, sprāgstvielas, velkmes skapjus, inkubatorus, buros pa kompjiem, laboju un uzlaboju velli un... un... ko tik vēl ne! Cik vienkārši ir doties uz kādu pasākumu, kur viss jau izdomāts - kāds to izdarījis tavā vietā. Žēl, ka man tas nav tik vienkārši. Baigi žēl.
Un tālab nejautājiet, kā es zinu to, ko zinu. Tas notiek automātiski.
Bļe, un man riebjas, ka es pārāk bieži nevaru pateikt visu līdz galam un tad, kad to vajadzētu izdarīt.
Un tālab nejautājiet, kā es zinu to, ko zinu. Tas notiek automātiski.
Bļe, un man riebjas, ka es pārāk bieži nevaru pateikt visu līdz galam un tad, kad to vajadzētu izdarīt.