Pilota memuāri.

Nu, re. Vecais grāmatu tārps nav ierūsējis it nemaz. 2 dienās izgrauzos cauri DaVinči kodam. Jāatzīst, ka Brauna kungs prot rakstīt, un pavisam noteikti prot domāt. Romāns ir tikpat labs, kāds man reiz šķita Terzena 'Pagānu orģijas'.
Par laimi - es esmu visai tālu no tradicionālās reliģijas, bet nav jābūt brīnumbērnam, lai saprastu, kāpēc šis autordarbs visā pasaulē izraisīja tādu ažiotāžu. Ne velti minēts, ka fakti ir patiesi (es pārbaudīju dažus, t.sk. to par skaitlīša 1,618 atbilstību). Taču pārējais mani nepārsteidza. Baznīca ir melojusi. Nekas jau nav mainījies šajos tūkstošos gadu - nauda un vara joprojām ir tas, pēc kā cilvēki tiecas. Tikai šādā veidā cilvēkiem var likt pārdomāt, cik patiesībā īsts ir tas, kam viņi tic.
Par laimi, es savu patiesību atradu jau krietni agrāk - un no tehnoloģiskās puses. Ērika von Dēnikena un līdzīgi domājošo darbos. Tikai tā ir neticamāka versija, lai gan sākas ar līdzīgu apgalvojumu, ka senebreju teksti, kas kļuvuši par Bībeles pamatu, iztulkoti nepareizi. Daudziem no tiem ir divas nozīmes, pie kam bieži tās nācies koriģēt atbilstoši baznīcas izpratnei. Sākotnējos tekstos esot bijusi runa par dieviem daudzskaitlī, nevis vienu vienīgu. Daudz kur pieminētas neapšaubāmi tehniskas lietas, ietērptas vienkāršos terminos.
Galvenais vadmotīvs tomēr ir un paliek viens - tie, kuri mums tolaik izskatījās pēc dieviem, nebūt tādi nebija. Kā senās civilizācijas tika pie neizskaidrojamām tehnoliģijām un kas bija tie ovālie priekšmeti, kas daudz kur attēloti debesjumā...

Nu, bet viennozīmīgi šī ir vēl viena nagla senākās politiskās varas - reliģijas - zārkā.