Pilota memuāri.

Nolādēts! Un man likās, ka šo savu bojājumu bija izdevies novērst. Naivi. Tas laikam ir kā vēzis, kam ar vienu metastāzi pietiek, lai atjaunotos. Jebšu tas pats dualitātes princips - divas dūres viena pret otru. J. vs. J. Idiotiskākais visā ir tas, ka reiz jau šajā kaujā tika uzvarēts, lai arī iekšēji sajūtot, ka ar to viss nav galā. Un nebija arī. Pietika tikai uz laiku novērsties, rast citu variantu un uzskatīt šo anomāliju par atrisinātu, un PĻURKT! Tajā pašā peļķē. No jauna nāksies iedarbināt visu kara mašīnu un viss, kas man šoreiz var palīdzēt, ir kaut kāda minimāla pieredze. Saujiņa pieredzes punktu, kas vērš visu varbūt nedaudz vieglāku. Taču cēloni es droši vien tā arī neatradīšu, un pats savu source code izārdīt pa bitiem nevaru, nespeju un nedrīkstu. Galvenokārt tāpēc, ka tas ir slēgts.
Nedomāju, ka es cīnīšos. Šoreiz nudien izvēlos vieglāko variantu. Un tikai tad, kad tikšu iespiests stūrī, bezizejas situācijā, TIKAI tad tiks iedarbināta smagā artilērija. Par laimi, šoreiz man ir rezerves plāns. Taču ir virzieni, kuros tādu nav.