Pilota memuāri.

Komentāri

Oj, noteikti!! Ja nenotiek kā man vai vēl dažam, kur kāds notikums vai satikts ceļabiedrs radikāli izmaina dzīves kursu un cilvēks apzināti atsakās meklēt palīdzību, tad grāvī itin viegli var arī noslīkt. Tikpat viegli kā karotē. Un vienīgais tā pienesums pēcāk ir tikai apzināšanās, cik ĻOTI forši ir tagad, un cik štruntīgi patiesībā ir bijis iepriekš. Tik, ka to gribi-negribi neapzināti bija jāaprok.

Airētāji... Uj, tas vispār ir atsevišķs temats! Viņi (un šis man ilgstoši nedaleca) defaultā airē atpakaļgaitā (!!!!), prikiņ?! Un tev, protams, apgalvo, ka airē uz priekšu, un ka tu neko vispār nesaproti no dzīves, sak', pagaidi, nodzīvo līdz manam vecumam un tā tālāk. Kā mācītāji no kanceles, tikai vēl sūdīgāk - pareģo elli nevis kaut cik selektīvi, bet visiem pēc kārtas.
Reiz esam pabāzuši degunu kūku virzienā - arī tur es tagad zinu daudz vairāk. Ir trigger-foodi, ko vienkārši tāds cilvēks nedrīkst ēst, viņi vispār vairāk par visu dievina vienu un to pašu ēdienu 7 dienas pēc kārtas un tā tālāk. Vesela zinātne. Grāmatas, terapijas, līdzības.
Izbijis alkoholiķis viesībās vienmēr būs pirmais, kas visiem salies un pats nedzers ne piles. Izbijušais kūkotājs vienmēr ciemosies pie tevis ar kūkām un maizītēm. Tā pati analoģija.

BET!
:D Es noteikti negribu skatīties uz 'ceļu' kā uz Stipro Skrējienu - grāvis aiz grāvja, aiz grāvja. Paldies, to skatu jau var redzēt, veroties dažus gadu desmitus atpakaļ. Priekšā jāvar ieraudzīt gludu, tīru asfaltētu ceļu. Un, jā, metode ar sevis-zāģēšanas atmešanu tiešām strādā!
Hi5!
No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
Powered by Sviesta Ciba