un kā ar tiem, kas izkārpījušies no grāvjiem? ar tiem arī (vairs) nav pa ceļam?
un vai nav tā, ka "mans/mūsu ceļš nekad nebūs tāds kā citiem" (jeb "mans ceļš ir tikai pa grāvjiem"), ir apzināta poza? ja tā, tad... pozēšana (jeb varbūt vienkārši "normalitātes tirānijas" noliegums?) vienmēr ir bijis smags un nepateicīgs darbs. Izvēle.
un vai nav tā, ka "mans/mūsu ceļš nekad nebūs tāds kā citiem" (jeb "mans ceļš ir tikai pa grāvjiem"), ir apzināta poza? ja tā, tad... pozēšana (jeb varbūt vienkārši "normalitātes tirānijas" noliegums?) vienmēr ir bijis smags un nepateicīgs darbs. Izvēle.