![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Stāstam ir 2 daļas. Viena - civilizētajā pasaulē. Biju piemirsis, cik ļoti pietrūkst tādu žurnālu kā Rīgas Laiks lasīšanas - nu, tā, brīvdienu rītos pie kafijas krūzes.
Otra, kas attiecas uz tiem mežoņiem un manu personīgo. Un mežoņiem ir mežoņu likumi - viņi tādos izvēlējušies dzīvot. Tāpēc aci pret aci, zobu pret zobu. Puikas samācījušies lietot internetu, planšetes un telefonus, lai ar nīsto Rietumu ierīcēm izplatītu savu tumsonības un viduslaiku laikmetu. Tad arī metodes izvēlēsimies atbilstošas.
Es vienkārši sistu ar mietu. Tā, lai nebūtu lauztu kaulu, nebūtu nāves. Lai būtu bezgalīgas šausmas, nevis šausmīgas beigas.
Redz, kādi mēs jauki, pūkaini un labsirdīgi.
Lūk mans korektais un no Twitera oriģināli nākušais komentārs par tēmu.
Otra, kas attiecas uz tiem mežoņiem un manu personīgo. Un mežoņiem ir mežoņu likumi - viņi tādos izvēlējušies dzīvot. Tāpēc aci pret aci, zobu pret zobu. Puikas samācījušies lietot internetu, planšetes un telefonus, lai ar nīsto Rietumu ierīcēm izplatītu savu tumsonības un viduslaiku laikmetu. Tad arī metodes izvēlēsimies atbilstošas.
Es vienkārši sistu ar mietu. Tā, lai nebūtu lauztu kaulu, nebūtu nāves. Lai būtu bezgalīgas šausmas, nevis šausmīgas beigas.
Redz, kādi mēs jauki, pūkaini un labsirdīgi.
Lūk mans korektais un no Twitera oriģināli nākušais komentārs par tēmu.
