6/2/08 02:39 pmtelefona zvans 02:35 amg. Sveika, dārgā, tu laikam guli. a. Jā, mēģinu. g. Bet kāpēc tu guli savās mājās, nevis man blakus? a. Es nezinu. ______________ un tagad es visu dienu riju asaras. meklēju savu īsto vietu. es gribētu lai mana vieta ir blakus viņam, bet bailes apdedzināties ir lielākas par vēlmi atsākt normālu dzīvi. ja es pieradīšu, viss beigsies. es atkal aizmukšu. smieklīgi, ne? |
*aliyasiela`s
*[uz]dzīve
4/28/08 08:22 amfiziskais apmierinājums ir gūts.tagad nepieciešams morālais atbalsts. |
4/23/08 03:40 pmai, ko nu tur vairs?atkal pavasaris ir sagriezis manu ierasto dzīvi mazliet ieslīpi un man nav sajēgas kā to pagriezt atpakaļ. es te ik pa laikam čīkstēju un cepos par to, ka vajag to un šito. un tagad dabūju i taureņus vēderā, i neizpratni, i sajūtas, i neziņu. gadu sarakstoties un nepazīstot viss šķita kā joks, viegli un gaistoši. bet iepazīstoties viss kļuva savādāk, dīvaināk. un pats galvenais, ka es zinu, ka viņam nav absolūta brīvība [bet precējies arī nav!!!] un tomēr manī ir tā sajūta, ka es nevēlos cīnīties, es nevēlos iekarot citas teritoriju, kaut gan es atdotu to, ko man lūgtu, ja man šāda iespēja būtu dota. es nevēlos nevienai nodarīt pāri un nezinu vai viņš to vēlas [spēj?]. un tomēr pazaudēt saikni arī nevēlos. sviesc! es pati sev gruzīju augumā par šito visu. bet reizē es smaidu par to, ka ar mani tas ir noticis. vāks! vakars uz ezera! un vispār - nafig man to? bet gribu, kod kaut pirkstos, GRIBU!!! |
Powered by Sviesta Ciba