Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... -
|
| ||||
comments: ir doma |
| ||||||
Smaga, bijusi šī nedēļa... Esmu veca un nogurusi... Tikko māsai teicu - Vēl nebūšu sapratusi, kas esmu un ko gribu gūt no šīs pasaules, kad vecuma plānprātība jau klauvēs pie durvīm... Tas mani tā biedē, ka reizēm nezinu, kur sprukt:((( | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
Nu pavisam drūmi skan... Tev ir kaut kādas nopietnas problēmas, ja tāda depresija? Ja viss jauki, labi, veselība kārtībā- (kakls- tas tāds ātri pārejošs nieks vien ir:), pati jauna, vēl divtik nodzīvosi, no kurienes tik pesimistiskas domas? | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
NU jau kādus divus gadus nekas vairs neiepriecina... Pa īstam nekas:((( | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
Sabijos un uz muguras sabozās visas spalvas... Pērngad pirmoreiz Tatros ar pacēlāju bija jābrauc... IZkāpjot - zobs uz zoba neturējās... Man no augstuma nu Ļoti bail... Bērnībā redzēju kā skolasbiedrs pār pils magām pārkrita un nositās... vēl kādu stundu viņa smadzenes uz marmora grīdas mētājas... NU nē:(((( | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
Nu redz, kā trāpīju:) Izlektu un ar vienu rāvienu no visiem kompleksiem vaļā būtu tikusi:))) | ||||||
(Reply to this) (Parent) |
Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... -
|