Nu tai otrā žurnālā nekā īpaša nav... Lai jau paliek... Jā nu kādreiz kur jābēg:P Kāpēc, šis stāsts ir pastulbs, tas ar lai paliek noklusēts... Par to pielabošanu... Nav jau manā gadījumā te ko mainīt, labot,jo par gudrāku tāpat neiztaisīšos... vajadzētu par nesamaitāku, inteliģentāku uztaisīties, kā jau učotājai, bet laikam jau neprotu...:P Vēl joprojām baida, ja nu kāds audzēkņa vecāks palasa manus ierakstus... Vienu bijušo audzēkni atradu... Tagad ir manos draugos... Sākumā nepiefrendoju - bet tad pieradu pie domas, ka viņa ir pieaugusi, un arī es vairs neesmu viņas skolotāja, vienīgi paredzu, ka viņas domas par mani šinī sakarā var nedaudz mainīties, bet tam jau vairs laikam nav nozīmes... A ko tu pa šo laiku sadarīji... Teikšu godīgi - bez šīs mūsu saskarsmes kaut kā skumu... Piedarums, patīkams pieradusm:P |