Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... -

Link:	(Link)
Time:	14:38

Nē. es nezinu kādi ir rīcības motīvi.
es esmu mamma. un mans pirmklasnieks spītīgi atskaās iemācīties. kaut kāds murkšķis jau sanāk..bet nu staigāt ar tādām kurpēm bīstami..

bet es esmu no tām mammām,kas nemoka skolotājas. Gan botas, gan pārvelkamie apavi mums ar lipekļiem.
Un sporta čības vispār bez nekā ievelkamas..

Un vēl pavisam off top.
kad sīkais gāja b/dārza jaunākajā grupiņā - viņi katru dienu gāja ārā. Audzinātājas visus saģērba / noģērba / sasēja utt.
Kad viņi gāja vecākajā grupiņā viņi ārā gāja reti, jo, lai arī paši lielākoties mācēja satuntuļoties - audzinātājām bija grūti redz tur drusku piepalīdzēt.

p.s. a tu tām mammām pasaki? varbūt viņa nemaz nenojauš un nav pamanījusi ka bērns nemāk sasiet šņores..:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

alisons

Link:	(Link)
Time:	14:56

Pārsteigums... Kuram to sīci labāk jāpazīst... Mātei vai skolotājai... TU jau arī uzbrauci... Esw jau labprāt būtu smaidīgā, mīļā, sietu kurpjušņores, ja gada beigās nebūtu jāraksta valsts pārbaudes darbs, un ja administrācija no manis nesagaidītu ko citu... Nevienā atskaitēm man nav jāraksta, cik jauniešiem esmu tās kurpjušņores sasējusi... Diemžēl, visam laika nesanāk...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

laukuroze

Link:	(Link)
Time:	15:04

:))
nē, es jau negribēju tev uzbraukt.
es vienmēr esmu apbrīnojusi cilvēkus, kuri spēj srādāt sākumskolā un nedabūt nervu sabrukumu..
es tā - iedomājos tik..

(Reply to this) (Parent)

Oktobris 3., 2006

Comments: