Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... -
|
| ||||
Diez, kā lai iemācās sadzīvot ar to, ka nerealizētu vēlmju ir daudz vairāk nekā realizētu, tā teikt, kā lai pierod pie nepiepildītu vēlmju sindroma vai arī labāk būtu teikt, kā lai ar šo parādību sadzīvo??? | ||||
comments: ir doma |
| ||||||
ir divi varianti- vai nu tu tomēr sāc darīt visu, la piepildītu nepiepildīto, vai arī uz Daugavu! vēl jau laikam var lūgt Dievu un cerēt, ka viss nokārtosies pats no sevis! | ||||||
(Reply to this) (Thread) |
| ||||||
Uz Daugavu, Daugavu...sauc satrakojies un pārkarsis pūlis Uz Daugavu, Daugavu...peldēties, atvēsināties šajā karstajā vasaras diena Uz Daugavu, Daugavu...smelties vēsumu, kas tur mīt Uz Daugavu, Daugavu...krastmalā sēžot pārdomas vīt | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
Tu tač ir mūsdienu Rainis... Tas karstuma ietekmē jeb arī ziemā vērojama Tev šāda īpaša prasme... Mūsu saskarsmes laikā pagaidām tādu nebiju novērojusi:P Vienīgā žēlaba - Daugavā veldzī vairs neatradīsi... | ||||||
(Reply to this) (Parent) |
| ||||||
Tu pazīsti manus vecākus, ka esi zidarījis šādu secinājumu??? | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... -
|