Forever Young -

tas pēdējais teikums tāpat tevi nodod :D

Stulbi jau ir tas viss, bet man likas, ka labās lietas atsver sliktās.
un sliktās beigās kalpo kā pieredze

Nu nav jau viss tik vienkārši un primitīvi, jo attiecībās, kur viss ir kārtība, tādas lietas nenotiek.Tādas lietas notiek tur, kur jau sākotnēji kaut kas nav tā kā vajag.
Un katrs cilvēks, kas ienāk tava dzīvē un nodara pāri, vnk nes tev mācību pašam par sevi, norāda uz vājajām vietām.
Visbiežāk ir vainīgas mūsu pašu ilūzijas, kad sadomājamies HVZ ko, un turpinam pie tā svēti un akli turēties, vai arī, kad nemaz negribam redzēt ko citu.
Bet nu būtībā tas jau nāk ar laiku, un ja tā pacenšās, tad visām neveiksmīgajām attiecībām var atrast vienotu problēmu kopsaucēju, un tad jau arī tālāk var analizēt kur tā vaina ir. Jo vaina vienmēr ir tikai un vienīgi mūsos pašos, jo tā jau arī ir, ka pievelkam kaut ko līdzīgu sev - nu varbūt ne tik brutāli ( bet nu tur tas stāstāmais ir ļoti garš, kas un kā, lai paskaidrotu.) bet nu to vainu, kas,kā un kapēc atrast ir diezgan elementāri, varbūt ne pašam, bet ir veidi, kā var atrast ...

Un ne jau vienmēr tie cilvēki ar kuriem kkādu konkrētu iemeslu dēļ esam sagājušies ir mums tie īstie un vienīgie, un ne vienmēr tas, ko sauc par "mīlestību" ir mīlestība, un pie tam vēl no abām pusēm.
Un visie tie, kas gadās pa ceļam ir vnk kā generālmēginājums, tam, kas reiz būs pa īstam, jo katrs dara tevi gudrāku, labāku u.t.t.

Nu īsāk sakot, kā zināms nekas nenotiek tāpat vien un tas jau sen visiem skaidrs! Un mazāk lasīt tādas muļķības un programmēt sevi uz tadām h.... Jo vēl jau arī tam liels spēks, paši vien sev pievelkam tas nelaimes, jau sākotnēji visu nolemjot neveiksmei!

Es cenšos no sevis dzīt ārā niķi par cilvēka idializēšanu, tas lūk ir mans attiecību, klupšanas akmens, jo gribu un redzu cilvēku labāku nekā viņš, patiesībā ir.Pati paceļu uz izdomāta pjedestāla. Un tad, kad protams viļos, tik un tā ir grūti sevi piespiest atteikties no šī iedomātā tēla. Un tā arī ir ta galvenā problēma, taču tagad es to zinu, un cenšos ar to tikt galā.

Bet nu jā, ilūzijas un idializēšana arī ir mūsu lielākie ienaidnieki, da jebkurā dzīves jomā.

nu vnk nevajag pastāvīgas attiecības un viss.

man ir visu laiku bail, ka silvis varētu mani pamest vai nokrāpt! zinu, ka viņš to nekad nedarītu, bet vienalga ir nedrošības sajūta, jo nevar jau zināt, kas īsti notiek viņa galvā.