Lai arī ko tas nozīmetu.
Mācība un atgādinājums sev, lai vienmēr atcerētos!
Jūtu ka pēc pilnīgās atklātības un sevis baiļu robežas pārkāpšanas ir tik fantastiska sajūta. Sajūta ka atkal, kas kustas uz priekšu, jo bija vienubrīd sajūta ka esi kur iesprūdis starp pagātni un nākotni, bet patiesībā visu laiku biji nezin kur, jo baidījies, bet tagad ir tik labi. Ir vēl lielāka vēlme. Ir vēl dziļāk. Ir vēl patiesāk. Ir vēl mīļāk. Esmu tik ļoti pateicīga Tētim, ka deva drosmi nebaidīties no tā kas būs vai kas varētu būt, bet atklāties, lai paliktu vēl sliktāk vai kā notika labāk! Protams varēja jau būt vēl sliktāk, bet es riskēju un ticēju un noticēju, un uzticējos!
Esmu patiešām laimīga un pateicīga par visu to kā ir un kas bija un no tā tik daudz mācos un augu un attīstos ar vēlmi iet uz priekšu un iet un iet un būt pacietīga!