ir jauki atkal parakstīt!
Miers, bet itkā, tāds nemieriņš, jo nav izdarīts tas un tas, un vēl šitais un vēl mazdrusciņ pietrūkst tam, bet vai ir jāsatraucas par to. es domāju ka nē, jo tāpēc ka man gribas nesatraukties, bet izbaudīt, kas liekas ka pēdējās dienas sanāk, bet kaut kad tak tam būs jāķeras klāt, bet vai svētdienas miers ir pelnījis, lai viņu traucē ar mācībām, par to kas galīgi nepiederas svētdienai.
plusā vēl vai satraukties par mazākām un lielākām izvēlēm un ko darīt, ja nedzirdi no Tēta, kura izvēle ir pelnījusi,lai viņu izvēlos?! Pēdējos mēnešus tik ļoti ieklausos klusumā, ka pat īsti mūzika neskan manā ikdienas darbībā un ik vakara vakarbūšanā! kāds reiz teica, ka Tev patīk klusums, bet līdz tam laikam biju sev melojusi, ka tomēr priekšroku dodu mūzikai, bet apdomājot un paskatoties nesenākāpagātnē nolēmu, ka patiesībā tam cilvēkam bija taisnība, jo bieži vien ieklausos klusumā pat nepamanot ka esmu klusumā, jo tas bija un ir tik skaisti, un tagad ik secinu ka ja klausos kau ko tad tas ir patiešām, kas labs un kvalitatīvs ( protams tā jau tik liekas manai ausij, jo tavai ausij noteikti ir kas cits labais)