Vispār interesanta tēma.
Atzīmēšu tikai dažas lietas.
1. Ja tu piedāvā cilvēkam izvēli būt par citu (tīri teorētiski), viņš, protams, pieņem, ka viņš būs viņš pats, tikai cita apstākļos (un, iespējams, ar cita izskatu, zināšanām utt.), t.i., ka savu identitāti vai patību viņš saglabās, jo citādi jautājums pilnīgi mainās: "vai jūs labāk gribētu, lai jums nogriež ausi, vai arī vairs neeksistēt?" Ja tu neesi cita vietā ar savu identitāti/patību, tad tu vispār neesi "cita vietā", viņš ir tikai viņš pats, kam ar tevi nav nekāda sakara, jautājums ir tikai par tevis paša eksistēšanu vai neeksistēšanu.
2. "Identitāte" un "patība" nav jēdzieni, kas tiek šķirti objektīvu iemeslu dēļ. Man, piemēram, šķiet, ka tie ir visai neskaidri jēdzieni, ko var lietot ar vienādu nozīmi, ja nu vienīgi: "patība" varētu būt arī neapzināta, savukārt "identitāte" šķiet saistīta ar sevis apzināšanos (tāda kā apzināta patība), bet arī šis šķīrums varbūt ir tikai man un tikai tagad.
3. Iesaku apskatīt šo te. Nekas briesmīgi lielisks, bet pārdomas rosinoši.