ja ietu cita vietā, tad gluži vienkārši tā būtu cita es. ne šeit, bet tur. un ja to vispār būtu iespējams izdarīt, tad droši vien pēc tam atkal varētu mainīties. tad pieķeršanās zaudē nozīmi. [pieķeršanās kaut kam jebkam vispār nav nekas derīgs un pozitīvs. domāta tā slimīgi stingrā privātīpašnieciskā pieķeršanās, nevis kādas lietas nozīmība.] turklāt nomainoties droši vien nemaz nevarētu atcerēties par iepriekšējo es. gluži kā karma izklausās, hahh.
bet vispār es īsti neizprotu to vārdu patība. tāds pilnīgi dīvains. ja tas ir tas, ko es iedomājos, tad ar to ir tāpat kā ar dzīvi - nav svarīgi vai tu viņu nomaini, aizmet, izsvied vai paturi, svarīgi ko un kā ar to iesāc/dari/izdari, kā izmanto to laiku, kamēr tā ir pie tevis.
haha, ne cik sakarīgi uzrakstījās.
jā, un vēl - ja piedraud nogriezt `ausi`, tad ja arī izvēlies variantu, kad nenogriež par pašnāvību to vairs īsti nevar nosaukt.