Grūtākais ir apzināties, ka neviens nezina, kā rīkoties būtu pareizāk. Protams, mēs varam censties rīkoties ētiski, saskaņā ar savām pārliecībām. Bet neviens īsti nezina recepti, nav arī skaidrs, kādi ingredienti ir vajadzīgi labai dzīvei un kā tos pagatavot. Iemītas taciņas ir ilūzija, agri vai vēlu tās tevi ieved brikšņos, īstos brikšņos, nevis mākslinieku veidota izstādē, kur kāds jau pirms tevis ir bijis, salicis norādes, uzzīmējis karti. Un tu tur stāvi un prāto, kur cirst.