Es negribētu tagad nomirt. Turklāt man šķiet, nē, esmu pārliecināta, ka, ja arī ir kāda pēcnāves dzīve, tad tā ir pilnīgi nejutekliska un metasubjektīva, tas ir, nav neviena jūtoša, domājoša, sevi apzinošā subjekta, kas to piedzīvo. Just, domāt un sevi apzināties - tā ir ķermeniska pieredze. Turklāt sevis apzināšanās rodas tikai pakēniski, jau cilvēkam piedzimstot. Ja dvēsele ir, tad tā ir tikai kāda dzīvības dzirksts. Es domāju, arī Dievs tāds ir. Neko nezinošs un nejūtoš, viņš ir viņpus tā. Mēs tikai esam viņu personificējuši, lai būtu vieglāk.

Tā kā verētu teikt, ka nekādas pēcnāves dzīves nav, lai tāda būtu, būtu jābūt kādam subjektam, kādam ego, kas to piedzīvo.