Reizēm skatos uz lietām sev apkārt - segu, krēslu, uz kura stāv grāmatas un karājas krekli, pret sienu atstutēto riteni, pogu, kas notrūkusi spilvenam un mētājas uz grīdas un kura visticamāk netiks pacelta vismaz pāris dienas un pilnīgi noteikti nekad netiks piešūta atpakaļ - un mani pārņem nepatīkamas trīsas no visu šo lietu konkrētības.

Kad cilvēkam kaut kā fundamentāli trūkst, piemēram, sakārtotas privātās dzīves, tajā caurumā viegli aizķeras visādi interesanti štruntiņi. Ja caurumu veiksmīgi aiztaisa, tad štruntiņu ziņā cilvēks kļūst nabadzīgāks un vienkāršāks, pat piezemētāks.