|
|
|
Aprīlis 20., 2026
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) alefs | 11:29
Tajā agrajā rītā tu iziesi no mājas, un salna ar raupjiem cimdiem glāstīs tavu tikko skūto sejas ādu. Pretī vēl spīdēs mēness kā nakts autobuss ar vienu izdegušu lukturi. Tu mēģināsi ieskatīties pie vārtiņiem piestiprinātajā pastkastītē, kas neizskaidrojamā kārtā patīk bērniem un kaķiem, bet tās vāku uzticami ir nocietinājis vecums.
Rajona paralēlo ielu paralēlā realitāte būs kā parasti. Saldumu veikals, kas šeit ir bijis jau kopš tavas bērnības, taču, kopš to atceries, tas vienmēr ir bijis ciet. Pretī nākošas sejas, kuras katra ir iepakojusi savu izmisumu. Luksoforu signāli kā bezcerīgas psihoterapijas. Apkārtējo namu logu blāzmu kombinācijas kā komandrindas kods, kas slēpj, ka šī pilsēta jau sen ir nodegusi. Rīts no mutes kaktiņus mitrinošām siekalām atkal pārvērtīsies par sasalušu spļāvienu uz ietves.
Kioskā tu nopirksi kafiju līdzņemšanai. Pārdevējas straujās roku kustības traucēs saskatīt, vai viņas tetovējumā ir rakstīts “Everything is fine” vai arī “Everything is time”. Meklējot, ar ko samaksāt, kabatā atradīsi sen aizmirstu gadsimtu. Atmiņa ir visu lietu neesamības mērs.
Nonācis galapunkta ekrānā, tu klausīsies, kā tavās locītavās nosēžas tas, ar ko tu tā arī nekad netiksi galā. Atrisinājumam, kuru tu spēj iedomāties, visvairāk līdzinās tuvās, taču nekad nepienākošās atbildes sajūta, kas tevi šad tad spēcīgi pārņem brīdi pirms pogas “Nosūtīt” nospiešanas. Bet tu jau esi izbarojis savus talantus trauksmei, tāpēc aizvien grūtāk ir izteikt, par ko tas viss īsti bija, un pāri paliek tikai viegls nekonkrēts nelabums.
Pēkšņi Tu saslēgsi acis ar ceļmalas puisīti, kurš ir nolādēts nest visur līdzi lietussargu kā putnu ar aizlauztu spārnu. Viņš ir no tiem, kas varētu dzīvot mūžīgi, taču nomirs no salauztas sirds. Puisītis apstāsies, iebakstīs tev krūšukurvī un starp acīm, un teiks: “Celies un ej!” Tu paklausīsi un dosies prom klibodams.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |