|
|
|
Novembris 30., 2025
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) alefs | 11:43
Laiks ir neglīts, kad apstājies.
Izdzisušas pilsētas sapnī redz dronu un raķešu dvēseles. Tanku vēderos gaidoša motoreļļa – dzīvības izcelšanos no traģēdijas, lai to pēc tam pārdotu verdzībā fizikai. Tādā caurvējā rodas mehāniskas karalistes, kuru dzimtā valoda ir skumjas.
Lai kur mēs ietu un ko censtos neredzēt, visur muzeju sienas ir noklātas ar seju nospiedumiem mirušās gleznās. Bibliotēkas pret savu gribu uzkrāj aizmirstību kā asinis veikalu plauktos rindotās šampanieša pudelēs. Tēlnieki granīta pieminekļos kaļ dezinformāciju, kurai noticēt gribas vēl vairāk nekā brīnumam Donbasā. Taču pasaku zemē brīvdienu nav.
Profesionāli svešinieki ielu vietā šķērso drēbēs paslēptus ekvatorus. Katram no viņiem dzīvē ir paveicies, un katram rokas ir mērcētas grēkos. Tāpat kā bērns, kura rokās nonākuši sērkociņi, viņi precīzi zina, ko grib.
Stacijas laukumā pensionējies dievs garāmejošajiem mirstīgajiem apgalvo, ka nāve ir atcelta. Viņā var neklausīties, jo apsūdzētais jau parasti nostāsies prokurora pusē. Turklāt visu, ko vien ir iespējams saprast par dzīvi, var uzzināt no manekeniem, kas ne mirkli no tevis neatrauj skatienu, un pamestām sociālās tīklošanās platformām.
Pierobežas kailumā gail izbirušas minūtes. Bet es vairs neesmu stāsts, tāpēc Lielā sprādziena viļņa izsists loga stikls ir nepārvarama barjera.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |