|
|
|
Jūnijs 12., 2023
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) alefs | 16:34
Lodēšana ir divu metāla daļu savienošana, tās nesakausējot, bet kā saistvielu izmantojot alvu. Saimniecībā noderīga padarīšana, piemēram, lai savienotu vadus.
Agrīnā padsmitgadnieka vecumā man šīs prasmes apgūšana šķita tāda kā funkcionālā iniciācija. Tas nav kā iemācīties vienkārši kaut ko priekš sevis, kas dod prieku, piemēram, braukt ar riteni. Šis ļauj būvēt lietas un risināt dažādas Lielajā Dzīvē sastopamas problēmas.
Vienubrīd es gāju elektronikas pulciņā, kurā taisījām visādus gadžetus pēc shēmām, un tas process ietvēra gan attiecīgo detaļu salasīšanu, gan plates izveidi ar atbilstošiem celiņiem, kas detaļas savieno, gan arī tā visa salodēšanu kopā, vēlams, vārīgākās detaļas tajā procesā neizcepinot. (Tā prasme uz manu tehnisko domāšanu gan paliekošas sekas nav atstājusi, jo pašlaik, saskaroties ar kādas sistēmas shēmu, es tur nesaprotu neko.)
Pirms vairākiem gadiem atradu sava elektronikas pulciņa laika paliekas un nobildēju; šķiet, ka plate pa kreisi ir policijas sirēna
Lai gan šinī procesā sarežģītākais ir nekļūdīties shēmas lasīšanā un detaļu savienošanā — un tieši ar salipināšanu kopā problēmu nebija, man joprojām mazliet šķiet, ka es to vienkārši feikoju un kaut ko līdz galam nesaprotu.
Droši vien tas ir tāpēc, ka man šo procesu neviens nekad nav skaidrojis. Es tikai skatījos, kā to dara tēvs, kuram tas allaž šķita sanākam perfekti — alva vienmēr līp klāt pie attiecīgās virsmas, un pēc tam smuki salīp arī detaļas. Skatījos, ka virsmas ir jānotīra, vajag uz lodāmura alvu, un vajag pakausēt kolofoniju (kura pareizu nosaukumu ar visiem pareizajiem burtiem, starp citu, uzzināju tieši vakardien), un tad notiek madžik.
Skatījos un atdarināju, ne vienmēr zinot, ko un kāpēc. Piemēram, ko konofonijs dara, kāda ir tā funkcija? Kuros brīžos viņu vajag? Es lodāmuru kolofonija kārbiņā grūdu visos brīžos. Tas bija gana efektīvi, ja arī ne gluži ekonomiski. Galvenais, ka man patika skatīties, kā dūmo lodāmura gals un patika dūmu smarža. Un, tā kā man kopumā jau viss izdevās, kaut kā pat prātā nenāca, ka vajag vispār kādam kaut ko vēl jautāt.
Par šo visu iedomājos vakar, kad pārlodēju mašīnai salona atpakaļskata spoguļa pašaptumšojošo stikliņu. (Volvo ģeniālie inženieri ir izdomājuši, ka spogulim točna ir jābūt daļai no mašīnas centrālās vadības sistēmas, tāpēc spoguli visu veselu pret citu nomainīt bez dīlera vai kāda pagrīdes programmētāja ziņas nevar — ja iekšā nebūs oriģinālā plate, nedarbosies centrālā atslēga un varbūt vēl kaut kas.) It kā viss izdevās, kopš tā brīža pa tumsu gan neesmu braucis, nav ne jausmas, kāds ir rezultāts.
Tikai pirms dažiem gadiem apjautu, ka apmēram trešdaļu no lodalvas sastāva veido svins. Tas ir, svina klātbūtne tajā procesā kā fakts it kā jau krietni sen bija dzirdēts, bet tam nepievērsu uzmanību, un tikai salīdzinoši nesen līdz apziņai aizrāpoja fakta nozīme. Par svinu benzīnā es sapratu un paguvu nošausmināties jau krietni agrāk. Tāpat gluži nesen uzzināju, ka arī kolofonija dūmu smaržas vilinājums ir bijis velnišķīgs, jo šie izgarojumi ir indīgi. Tas viss, protams, arī citādā gaismā liek paskatīties uz šo “fake it until you fake it” stāstu.
|
Reply
|
|