|
|
|
Jūnijs 14., 2023
20:59
Kad es pirms gadiem trim (četriem? ..kā laiks skrien) pirmo reizi biju uz vingrošanu, man parādīja, kur ir ģērbtuve. Lai gan pie durvīm bija vienkārši plāksnīte ar uzrakstu “ģērbtuve”, es pieņēmu, ka tā ir vīriešu ģērbtuve.
Šo gadu laikā es tā arī neesmu sapratis ģērbtuves lietošanas protokolu attiecībā pret citiem apmeklētājiem. Vai ģērbtuvē vienlaicīgi ģērbties ir paredzēts tikai vienam cilvēkam? Pieņemot (pieņemot!), ka tā ir vīriešu ģērbtuve, un lēšot, ka tajā ģērbties vietas pietiek vismaz pāris cilvēkiem, un turklāt šis pasākums ir tāds, kurā nav nekāda pamata ģērbties plikam, es līdz šim durvis ciet neslēdzu. Gadās jau arī reizes, kad sanāk drusku nokavēt sākumu, un tad ir arī kaut kā stulbi gaidīt aiz durvīm, kamēr kāds tur iekšā ģērbjoties izčammāsies. Citiem vārdiem – relaksēta attieksme pret vienatni ģērbtuvē ir šķitusi efektīvākā pieeja.
Citu apmeklētāju uzvedība arī liecina, ka vienota sociālā protokola nav. Ir apmeklētāji (vīrieši, uzvēršu), kuri speras iekšā, kad es tur esmu, un neliekas traucēti. Ir apmeklētāji (arī vīrieši, atkārtošu), kuri paver durvis, pabāž galvu un atkāpjas gaidīt gaitenī. Bet visbiežāk neviens tur nemēģina tikt iekšā, kad es tur esmu, un es gandrīz vienmēr tieku pie sava iemīļotā skapīša. Tā ka tie ir tādi atsevišķi, reti awkwarduma gadījumi, viss normāli.
Bet.
Pagājušajā nedēļā pēc tam, kad iznācu no ģērbtuves ārā, redzēju, kā tajā ieiet sieviete. Tas pasākumam piešķīra jaunu neskaidrības dimensiju. Vai nu viņa bija nezinoši apmaldījusies, vai arī visus šos gadus vienkārši mani ceļi ar sievietēm šajā ģērbtuvē, pretēji matemātiskām varbūtībām, nebija krustojušies.
Sekojot dzimtes normativitātes stingrākajām tradīcijām, nolēmu, ka šis nu gan jau kļūst pārāk awkwardi. Skaidrs, ka durvis no iekšpuses tagad gan ir jāslēdz ciet, sorī visiem, jāpagaida ārpusē.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |