If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

viss kautkā notiek gaismas ātrumā.

ir ļoti jāpiespiežas, lai izsekotu notiekošajam un nesajuktu prātā un nespertu soli, nepateiktu vārdus ko vēlāk nāktos nožēlot.

es joprojām mācos izprast sievietes.

kad viss šis ar Karolīnu sākās, man māsīca vaicāja vai man pietiks spēka viņu "izaudzināt".

teļa optimismā teicu, ka jā.

un nupat es nezinu vai pietiks.

jā - man ļoti pietrūkst intelektuālu sarunu.

sen nav bijusi laimes sajūta.

pietrūkst.
ļoti.

guļu gultā, apkrāvies ar pelmeņiem, dzeru alu, pīpoju un runāju ar beibi pa telefons, tad atveras durvis un ielāčo mājas saimnieks, gandrīz pakrītot uz tukšām alus bundžām, līdzi vedot potenciālo istabas īrnieku.

diezgan wtf un dusmas - cik grūti ir piezvanīt un pateikt, ka būs skatīties istabu..

nu un tad dusmulēkmē lecu un gāju uz alkobode pēc vēlviens šņabis un litri alus.



nutad činčin.

tā man tas ir - es visus sakūdu uz došanos naktī, tad piezvanu Karolīnai, samurrājos, visiem atsaku un atveru vīnu..

nafig man kautkur jāiet.

vecums?

esmu izdomājis, ka man jāsāk ēst, jo atturēšanās ir laba lieta vēdera neaudzināšanai un visādai citādai labsajūtai, bet iekš reala dzīve, kurā jāizdzer hektolitrs alkohola nedēļā vajag laikam manam aknim bišķ vairāk enerģiju..

nudat činčin par pelmeņiem!

aizvedu Karolīnu uz lidostu un pateicu attā uz 8 dienām.

saņēmu atvadās 8 Snicker - viens ikdienas, lai mazātu sāpi.

apēdu visus uzreiz un uzdzēru pudeli šņabja.

vientulība ir mauka, kaut pagājušas tikai 5 stundas..

no rītdienas iešu skriet un ēdīšu salātus, jo šitā jau var nomirt.
patiesi..

p.s. māsīca saka, ka es uzvedoties kā tāda maza mietienīte.

vakar viņa kā piepūties pūķis. bez iemesla.
es izlikos, ka neko nemanu un izglābu pirmsgulēšanu no sarunas par attieksmi.

šodien vedu uz darbu un teicu, ka vakarā būšu aizņemts, jo man bišķ jāsatiek draugi.

viņa prasa vai es viņu pametot.

un tad man iestājās WTF sajūta, jo ir aizdomas, ka meitenīte sevi gadiem ir barojusi ar cinismu un domām par to, ka VISI vīrieši ir slikti, un šobrīd nevar vien sagaidīt, kad mūsu skaistais mīlasstāsts beigsies, jo tad viņai būtu taisnība.

teicu, ka nepametu, teicu, ka mīlu. viņa aizcirta durvis.

un tad ej nu sazin kas tanī sprogainajā galvā notiek..
es negribu zināt, jo iespējams ka nesaprastu.

tādēļ smadzene off, telefons off un pudelei korķis off.

nutad činčin kā vecos labos laikos ar glāzi ruma!

Il y a des filles dont on rêve
Et celles avec qui l'on dort
Il y a des filles qu'on regrette
Et celles qui laissent des remords
Il y a des filles que l'on aime
Et celles qu'on aurait pu aimer
Puis un jour il y a la femme
Qu'on attendait!

šis ir pirmais, kas man nāk prātā mēģinot aprakstīt patreizējo situāciju.
Nekad netiku domājis, ka man kādreiz tā būs.

un būtu ļoti netaisnīgi, ja saviem lasītājiem nepaskaidrotu, ka aizvakar es salūzu.

joprojām nespēju sev izskaidrot savu rīcību, bet fakti ir pretīgi:
Karolīna ar savu māsīcu sēdēja restorānā, kurā strādāju, kopš septiņiem. Nespēju sagaidīt brīdi, kad beigšu darbu. Beidzām ap pusnakti, pa vidam dumjš ķīviņš ar vienu no oficiantēm, saruna ar menedžmentu par notikušo (nekas nopietns, bet viņa bij nolēmusi, ka būs drama-queen tovakar), sakāpām mašīnā un braucām uz krogu. un sapratu, ka man vajag šņabi. un šņabim ir NĒ kopš 2008 gada. dzēru daudz. smējāmies daudz. viss labi līdz brīdim kad jādodas mājup. piecu minūšu gājiens, bet hwz kas manam prātam lika domāt, ka man vajag braukt ar auto, ka es nedrīkstu savu Celica tur atstāt..

nu un tad es uizvedos muļķīgi, sakot, ka man pavisam noteikti jāved tas auto mājup, melojot miljons iemeslu kādēļ..

tā, laikam, bij šņabja iedarbība, jo parasti es nekad (vairs ne, kopš 2003 gada) nebraucu dzērumā.

rezultātā - beibe dusmīga, pārējie nesaprot, kas notiek, dodamies mā pie siervietes ko mīlu, tad nakts vidū ceļos un dodos uz saviem apartamentiem bez paskaidrojuma...

nākamā diena abpusēja apjukuma pārpilna un saruna, kas nepiekā nenoved tādēļ mežonīga mīlēšanās, pica un dokumentālas filmas par amazones džungļiem...

un es joprojām nesaprotu - viņa nesaprot -, kas ir tas kas notika, jo ir tā, ka pirmoreiz es jūtos pavisam labi apznoties faktu, ka mana sirds ir lamatās, es negribu viņu sāpināt, es negribu būt muļķīgs, bet es nezinu kas ir tas, kas lika manām smadzenēm izdomāt ko tik nepiedienīgu situācijai...

iespējams tas tādēļ, ka pēdējā laikā viskautkas notiek un esmu noliedzis sev par to domāt, jo tas traucē būt dzīvam.. un mans sarūsējušais auto ir vienīgais, kas to visu ir dzirdējis un izjutis uz savas ādas, jo nevienam citam es neesmu gatavs stāstīt VISU patiesību, jo neviens cits to nespētu izturēt..

mans auto ir kā tāda baznīca, kas uzklausa un saprotoši klusē..

un kā lai atstāj savu baznīcu kautkur kautkādā vientuļā stāvlaukumā?!

es apzinos, ka tas diezgan jocīgi izklausās, bet tā nu tas ir..

nutad činčin par baznīcām!

kautkad pašos šīs dienasgrāmatas pirmsākumos es paziņoju, ka šis ir eksperiments, kur baltā žurka esmu es pats.

neapzināti esmu pieturējies pie šīs vadlīnijas visus šos gadus.

un pētījums joprojām nav galā.

man joprojām nav tā īsti skaidrs vai alkoholiķis spēj sadzīvot ar ikdienu un visu normālu cilvēku padarīšanām, neizkrītot no dzīvošanas vagona un nebeidzot dzīvi uz ielas ar piečurātām biksēm ikrītus..

jāturpina eksperimentēt.

činčin.

manā pagātnē nav nevienu attiecību, kuru es šobrīd nožēlotu dēļ izskaustā laika.
un man nav tās "ak kur viņa bija agrāk!?!" sajūtas.

jo es zinu, ka šobrīd ir labi tikai tādēļ, ka beidzot es esmu tāds kāds es esmu bez jebkādiem idiotismiem un apmātībām, kas mani nomocīja agrāk ikreiz, kad uzsāku romantisku padarīšanu ar kādu skuķi..

un šobrīd ir tieši tā, kā es vienmēr to esmu vēlējies - nesarežģīti.

viss ir tik pārsātināti labs, ka nupat sajūta, ko tas jānoskalo ar krietnu devu vīna.

nutad činčin!

samīlējušies cilvēki ir ekskrementāla padarīšana - čurā uz teritorijām un runā kaku.

ļoti slikta diena.
ne notikumiem slikta, bet sajūt-slikta.

hwz kādēļ.

laikam tā jāizskalo no smadzene ar pudeli viskija.

nutad činčin uz smadzeņskalošanu!

es kautkad nesen lasīju rakstu par seksuālo aktivitāti.

tur bij teikts, ka vīriešiem tā ir visuagstākā , kad viņiem ap 20.
sievietēs tā pamostas tikai ap 30.

nu un tagat man nekas nav skaidrs, jo man ir 35 un manī ir pamodies dzīvnieks..

man nedaudz pietrūkst šo nakšu, kad esmu viens savās 4 sienās ar pudeli vīna, mūziku un domāšanu.

tā laikam ir vienmēr, kad satiekas divi cilvēki, kas viens otram ļoti patīk.

varat būt interesantā ballītē, bet viss par ko prāts spēj domāt ir gulta....

un tad Viņa man saka, ka es škietot tāds neīsts, jo visu laiku happy.

viņa nesaprotot kā tā var būt.

bet tā ir - es ir happy.

un tad viņa saka, ka man, iespējams, tikai sekss interesē un sapūšas, kad saku, ka nē, jo man vismaz desmit skuķi gaida rindā..

un tad viņa piedzeras un saka, ka ilgojas manis ik minūti un tad no rīta par to atvainojas, jo viņai šķiet, ka tā nevajadzētu būt..

Karolīna ir fkn sarežģīts piedzīvojums iekš mana dzīve.

mīlu.
vēl gan neesmu to viņai teicis, jo baidos, ka tas varētu viņas pesimistisko pasaules uztveri apgāzt kājām gaisā...

iedzeru ar Jums, jo man savajadzējās parunāt ar Jums!

nutad činčin uz jūsu (mūsu) dzīvesstāstiem, mani dārgie!

:)

un tad es sēžu domāju kas man ir ar to manu finanšu krīzi.
dzeru kā dzēris, īrēju lētākus apartametus kā jebkad, nav pārdārgas cacas.. vienvārdsakot nesapratu kas notika divus gadus atpakaļ, kad pēkšņi akūti sāka trūkt nauda.

un tad eureka - Christine!
jebšu mana Celica, kas visos izpausmes veidos raksturojama kā Stīvena Kinga automobīlis no viņa grāmatas "Christine".

well - taisnības labad jāsaka, ka tā bija mīlestība no pirmā acu uzmetiena.

un man nekad nekas nav bijis viņai žēl:
nubet protams, ka es TEV nopirkšu kurpes par 800 euro!
nubet protams, ka es TEV nopirkšu jaunu izpūtēju par 600 euro!
nubet protams, ka es TEV nomainīšu gaisa filtru uz kautko labāku kaut tas maksā 300 euro!
nubet protams, ka man TEV jānomaina vārsta blīves, lai TU vairs tik daudz eļļu nedzer, kaut tas man maksā 500 euro!
nbubet protams, ka es TEVI vaskošu iknedēļas, kaut tas man tas maksā ap 300 euro gadā!
nubet protams, ka es TEV nopirkšu jaunu sajūgu, lai TU pie krustojumiem vairs tik ļoti nekavējies, kaut man tas maksā ap 600 euro!
utt utjp...

vienvārdsakot - nekad iekš dzīve es neesmu tērējis tik daudz kādai no savām sievietēm. un es to pavisam nopietni saku.

pisec.

un nupat viņa grib, lai viņai nopērku "black vinyl car wrap" un tas maksāšot nieka 1200 euro..
laikam atkal jāmaina darbs uz kautko kur vairāk maksā...

pisec un činčin!