If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

šodien atkal darbā ar tiešo priekšnieku saruna par to, ka man jābrauc viņam līdz.

viss jorojām mistika, jo netiek izteikti nekādi konkrēti piedāvājumi, bet, zinot situāciju, tā tam arī ir jābūt.

nu vismaz zinu, ka man kautkad drīzumā intervija ar potenciālo darba devēju un pārvākšanās pēc 2/3 mēn.


pačekoju nedaudz netos par dzīvošanas izmaksām tur un cik vidēja alga un cik maksā sporta auto un ja godīgi, tad tā nav nekāda leiputrija - tas pats vien būs kas te.

un tad es iedzēru vēl nedaudz vīna un sapratu, ka ja pieņemu lēmumu te visu pamest un doties avantūrā, tad tas viss dēļ viņas un tikai.
un sapratu, ka paliekot te, iespējams, grauzīšu nagus visu atlikušo mūžu.
un man vairs nekas nebij skaidrs.

tad iemalkoju vēl nedaudz vīna un pagūglēju kā manā potenciālajā dzīvesvietā izskatās apkārtne.

un tad es atlaidu krēslam atzveltni un iekunkstējos "yes!".

pofig kas un kā - es braucu, jo tur viss šitā! :