Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

šodien mans priekšnieks mani pasauc maliņā un saka, lai uzaicinot Natāliju uz randiņu, jo nabadzīte esot manī samīlējusies un man esot jāprotas spert pirmais solis.

man jau nav grūti - uzaicināju piebiedroties sestdien septiņu stundu kalnos kāpšanā,

Mooniku ar uzaicinājku - lai jau tiek!

manu sirdi iegūs izturīgākā!



bet patiesībā tas viss tāds sviests - neesam tak vairs bērnudārzā! kāda fkn savešana!?
ja neesmu septiņu mēnešu laikā tam skuķim pievērsis uzmanību, tad nav man interese, pareizi?!
tas nekas, ka smuka, bet smukums jau nav viss, vane?!

un ja man ar pistoli pie galvas ar kādu būtu japaraksta laulību līgums, tad tāvaitā izvēlētos Moonika.

da sviests tas viss.

činčin, karoče.