Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

un šovakar vēlreiz pierādījās manis paša sen sludinātā patiesība, ka mēs esam tik veci cik veci ir mūsu pudeles (apelsīnu sulas) brāļi.

tākā pēdējos gados es nemitīgi tusējos iekš divdesmitgadīgo kompānijām, tad arī mana dzīve rit kā divdesmitgadīgam.

varbūt laiks pieaugt,
bet pieaugt ir garlaicīgi.

pieauguši cilvēki pēkšņi neizlemj, ka rudenī jāprasa kompānijai transfērs uz štatiem pieredzes apmaiņai.

pieaugušiem cilvēkiem ir pieaugušu cilvēku darīšanas - kredīti, līzingi, sievas, bērni, mauriņš..
man tādu nav.

tātad - kādēļ gan ne?!!


činčin!