Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

nē - nākamnedēļas apņemšanās.

līdz jaunajam gadam šitā dzīvodams neizvilkšu - viss tūtē: darbā pizģec bardaks, jo īpašnieki uzbliezuši kafejnīcas paplašināšanos ar vecāku līdzekļiem, neko nesajēdzot kafejnīcas vadīšanā un agrākā piejūras delikatešu kafejnīčele (ko mēs ļoti mīlējām - visi) ir pārvērsta milzīgā moku kambarī, kas (īpašnieki nesaprot kādēļ, bet es zinu) nenes peļņu un tad nu stress un mocības visiem, jo īpašnieki domā, ka jo vairāk klientu, jo vairāk naudas, bet patiesībā ir tā, ka tos klientus kādam jāapkalpo un vajag vairāk darbinieku un tagat mums strādā astoņi kustoņi vienā maiņā agrāko divu vai trīs augsti kvalificēto, kas padarīja neiedomājamus darba apjomus, bet nu tie visi aizbēguši, jo diezko nepatīk jaunais koncepts. tik es vēl kavējos - tāds kā pēdējais mohikānis - bet nu es ar uzmetu viņus nafig.