Posted by alcoholic on 2011.04.07 at 22:19
ikdienā es te neko daudz nerakstu, jo man šķiet nepieklājīgi rakstīt iekš alcoholic dienasgrāmatas pusskaidrā, jo ikdienā tas tik viens alus un buteļuks vīna vien ir.
un ir nostaļģija pēc tiem seno laiku p(l)ostiem, kad strēbu visu pēc kārtas dienas pēc kārtas un dzīvoju konstantā komatomijas stāvokļa bīstamībā.
kautkas mainījās.
es vair neko negribēju.
man kļuva vienalga viss.
zinu, ka izklausās kā prertruna, bet, pat ja ļoti daudz dzer - vientuļam cilvēkam vienmēr gribas iemīlēties un sajusties mīlētam (jā jā jā!).
un man kļuva bail no tā visa.
no iemīlēšanās, no pārdzeršanās.
iestājās kontrole un (ne)veselīgs limits.
ilga mēnešiem.
pārgāja šovakar, jo nupat sajutos iemīlējies.
no sirds un dziļi.
sitat mani ar slapju suni, lūdzu!
un ir nostaļģija pēc tiem seno laiku p(l)ostiem, kad strēbu visu pēc kārtas dienas pēc kārtas un dzīvoju konstantā komatomijas stāvokļa bīstamībā.
kautkas mainījās.
es vair neko negribēju.
man kļuva vienalga viss.
zinu, ka izklausās kā prertruna, bet, pat ja ļoti daudz dzer - vientuļam cilvēkam vienmēr gribas iemīlēties un sajusties mīlētam (jā jā jā!).
un man kļuva bail no tā visa.
no iemīlēšanās, no pārdzeršanās.
iestājās kontrole un (ne)veselīgs limits.
ilga mēnešiem.
pārgāja šovakar, jo nupat sajutos iemīlējies.
no sirds un dziļi.
sitat mani ar slapju suni, lūdzu!