Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

man nekad nesāp galva.
šodien sāp, jo esmu līdz pāruzbudinājumam uzbudinājies.

šodien beidzot nopirku to uz ko jaunībā dročīju jēlām rokām - Toyota Celica.

well - tikai rīt savākšu, jo tur vesels storijs - satiekamies, pabraukājam, es pabraukāju, apskatamies virs-zem-no pusēm - mīlu;
izmēram spiedienu - viss ok;
sēžam un runājam par to kā varu šovakar savākt un blablabla un tad zvana telefons un mani apdrošinātāji paziņo, ka šitādas mašīnas neapdrošina.
dusmas.
saku onkulim, ka radīšu risinājumu.
pārvelkos mā, iedzeru alus;
atzvanu kompānija, pasūtu nafig.
apdrošinos kādā, kas nenormāli dārga, bet vismaz apdrošina.
atzvanu onkulim, ka rīt savākšu auto, šis priecīgs, es ar.

un pēc visa šitā man ir skaidrs, ka īrija ir saspiestu galvu birokrātija un izdzēšu drinkavare.ie no bukmārkiem un dzīvošu happily ever after.