If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

"....Viņa ar mēli iebīdīja protēzes un arī pasmaidīja skaistu mākslīgu zobu smaidu.
“Hlora,” viņa man sniedza savu roku.
“Nummus”, pasmaidīju un satvēru viņas roku sveicienam.
“Zinu, ka varbūt jūties šokēts, bet tas nav uz ilgu laiku. Viņiem galvenajā centrālē kautkādi uzlabošanas darbi un dažiem taviem iedomu tēliem varētu būt šādas vai citādas fiziskas nepilnības. Līdz pēcpusdienai viss būšot salabots.”
“Ak, jā – ir nedaudz jokaini, bet viss šeit šķiet dīvains. Viss šķiet tik pazīstams un reizē svešs. Arī jūs...” viņa sarāvās un pieliecās man pie auss.
“Ak, neesat pietiekami labi izlasījis šī parka lietošanas noteikumus. Nekad nesakiet “jūs”. Vienkārši nesakiet.”
“Kādēļ?”
“Neko vairāk es nezinu, bet to nedrīkst.” Viņa atkal pasmaidīja.
“Labi.”
“Tu ko iesāki”.un viņa atkal pielaboja savu protēžu stāvokli ar diezgan žļerkstošu skaņu.
“Jā, khmm, arī tu man šķiti pazīstama, tikai nespēju atcerēties kur esam tikušies.”
“Oh, mēs esam ļoti labi pazīstami,”viņa nodūra acis un turpināja: “bet tas tikai tā vairāk fiziski. Nu nepavisam fiziski. Jums tas bija fiziski. Atcerieties, ka šeit ir viss jūsu sapņu un fantāziju piepildījums.”
“Ak jā..” iekrekstējos un ar muļķīgu smaidu sāku aplūkot savus kurpju purngalus.
“Vai nezināt, kur šeit var dabūt kādu glāzi alus?”
“Skolā.”
...."