Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

pa ceļam uz darbu nācās apturēt mašīnu, jo neko vairs nevarēja redzēt - radās aizdomas, ka man ir kautkāda ūbertemperatūra un šodiena būs jāpavada gultā.

pirmoreiz divarpusgadu laikā man nācās piezvanīt uz darbu un pateikt, ka šodien nebūšu, jo esmu uz miršanu.
un tas nav diezko tālu no patiesības, jo sajūta ir pizģec - pat nevar izskaidrot, bet viss bļe griežas.