Posted by alcoholic on 2011.01.07 at 14:30
ikreiz, kad esmu slims atceros par Veidenbaumu un viņa pēdējām gaitām.
Mārīte bij tik labs stāstītājs, ka man joprojām viņš acu priekšā savā plānajā mētelītī tēva ragavās - klepo gliemežus un lēnām mirst...
Mārīte bij tik labs stāstītājs, ka man joprojām viņš acu priekšā savā plānajā mētelītī tēva ragavās - klepo gliemežus un lēnām mirst...