Posted by alcoholic on 2010.12.19 at 21:29
manam prātam ir uzmaukusies milzīga, fekēlijķiršu ieskauta, dirsa.
es vairs galīgi neko nesaprotu kas man jādara un kā jādara un kā jājūtas un kā jārīkojas, bet jārīkojas ir, jo šitā mani prāti aizpeldēs tālēs zilajās.
esmu laimīgs vienu dienu nedēļā.
jau kautkādu laiku tā ir svētdiena un es ikreiz iekaucos, ja man tanī dienā nav jāstrādā, jo tā ir vienīgā diena visā manā mūžā (nedēļas perspektīva), kas manai dzīvei piešķir kautkādu jēgu un sajūtizjūtas.
tam ir pamatīgs pamatojums, ko man negribas atzīt par faktu.
es vairs galīgi neko nesaprotu kas man jādara un kā jādara un kā jājūtas un kā jārīkojas, bet jārīkojas ir, jo šitā mani prāti aizpeldēs tālēs zilajās.
esmu laimīgs vienu dienu nedēļā.
jau kautkādu laiku tā ir svētdiena un es ikreiz iekaucos, ja man tanī dienā nav jāstrādā, jo tā ir vienīgā diena visā manā mūžā (nedēļas perspektīva), kas manai dzīvei piešķir kautkādu jēgu un sajūtizjūtas.
tam ir pamatīgs pamatojums, ko man negribas atzīt par faktu.