If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

kāds teica:

"vai jūs zinājāt, ka šī pasaule ir viena liela huiņa?
es uzzināju. desmittūkstoš pieci simti deviņdesmit trešo reizi.
vot kāpēc cilvēkiem ir jābūt tādiem zemiskiem mēsliem, var kāds man paskaidrot?"

Es atbildēju (no sirds):

"es ar meklēju atbildi. ļoti pamatīgi meklēju. pat tik pamatīgi, ka esmu iesaistījis sevi pašu eksperimentos un pagaidām viss kas ierakstāms pētījuma atskaitē ir:

visa vaina katrā indivīdā pašā. ja Tev šķiet, ka pasaule ir slikta un cilvēki ir zemiski, tad tikai tādēļ, ka Tu analizē notiekošo. mūsu lielākā nelaime ir spēja domāt, jo viss notiek tieši tā kā tam jānotiek (likumsakarību rezultāts), bet tas ietekmē pašsajūtu, jo mēs analizējam.
piemēram: ja cūka pēkšņi pamostos trešdienas rītā un atcerētos, ka vakar vakariņojot viens kartupelis izkrita no siles un ieripoja viņas pašas sūdā un viņa to nevilcinoties aprija (kopā ar pusi sūda), tad viņai pavisam noteikti sāktos neliela depresija un sajūta, ka viņa tāds dzīvnieks vien ir..

bet cūka nedomā. cūka funkcionē tā, ka viņai ierakstīts gēnos. tādēļ cūkai pofig. tādēļ cūka laimīga.

mēs domājam. mēs analizējam un izstrādājam darbības principus un ētiku un sarežģījam visu līdz nesaprašanai, kaut viss kas mums vajadzīgs eksistēšanai ir ēst un ūdens un nenosalt šoziem (ok - vēl var iekļaut neskaitāmus mēģinājumus uzstumt pēcnācējus)."