Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

viss ir sagriezies nesaprotamā esībā un man vairs nav izskaidrojuma nekam, jo mana dzīvošanas izjūta lēkā augšā-lejā un tam neav nekāda sakara ne ar ko, jo nekas nenotiek un es neesmu pārdzēries vai nodzēries, neesmu iemīlējies, neesmu pamests, netieku nīsts.. un viss ir itkaa labi, bet tikvien ka tā sajūta, ka atkal jāpiekrauj mana mugursoma (un tikai) un jābrauc atkal kautkur prom uz pavisam.