Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

es izdomāju, ka man vajag atvaļinājumu, kurā es neko nedaru. neko. esmu kautkur, sēžu, dzeru (nubet!) un neko nedaru. palieku četras nedēļas vienā pilsētā, guļu vienā un tai pašā viesnīcā, katru dienu ēdu vienā un tai pašā restorānā (un tad viesmīlis mani mani sauc vārdā), eju uz vienu un to pašu bāru ik dienas (un bārmenis jau mani ieraugot caur logu, atver pudeli vīna) un vienmēr spēlēju dambreti ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem..

man gribas mieru - savtīgi patīkamu mieru.