Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

tur jau tā nelaime - tas kā tu jūties ir svarīgi TIKAI tev! Pārējos tas neinteresē... Līdz brīdim, kad ar savu vai nu pārāk apmierināto vai neapmierināto izturēšanos sāc viņus kaitināt... Un šādā gadījumā es labāk meloju pati sev un lieku sev pilnīgi falši justies pārspīlēti labi... Un piekāst, ka manu stulbo smaidīšanu neviens nesaprot un neņem mani vairs par pilnu! Es zinu, ko varu un to arī daru, sasodīts, esmu tieši tik laimīga cik laimīga gribu būt un... Nospļauties vai tie ir meli tikai sev vai citiem, ja man tas liek justies labi - tas man der. Netaisos nodzīvot 80 gadus un visu laiku justies pēc nekam nederīgas, alus dzerošas nejēgas (jā, man garšo alus), kuras vienīgā problēma ir nākotnē sagaidāmais liekas svars un pāris niķīgu bērneļu! Nekā nebija - es esmu tas, kas es gribu būt! Un es gribu kaut vai tikai justies, ja ne būt, LAIMĪGA!