Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

tātad viss sākās pirms bišķi vairāk kā mana pēdējā dzimšanas diena (1,238 gadu atpakaļ).

ar kaimiņu aizgājām pie visnepatīkamākais-cilvēks-in-ze-univers™ uz šašļiku. sadzēros kā sivēns un izpildīju savu firmennij™, proti nepateicis ardievas, aizvilkos mājup klupdams un krisdams caur visas mazpilsētas galveno ielu (well - jāsaka, ka tolaik es biju diezgan labi pazīstams tusētājs un oficiants vietējā restorānā - loģiski, ka klienti smīkņāja pusgadu no vietas) neko, no tā visa neatceroties.

tas jau neb;utu svarīgi, ja tai visnepatīkamākais-cilvēks-in-ze-univers™ mājā nebūtu aizmirsis savu telefonu un mājas atslēgas.
nākamjā dienā nācās atgriesties.
atgriezos.
atpakaļceļā nolēmu sapirkt alus sadilušās veselības uzlabošanai.
ievilko iekš OffLIcence un tur Vilius (draugs no leišiem) pērk alkoholu kastēm un aicina mani uz savu māju, jo tur šovakar kautkāds skuķis nāk un velk savu draudzeni līdz.
izklausījās jautra kompānija sejas aizliešanai (pirms 1,238 gadiem mani tas vien interesēja - aizlieties).
sapirku dzeramo un gāju uz māju.
sabērām čipsus bļodās, sabāzām alus aukstumskapī un gaidījām brīdi, kad jāiet pretī.
dzērām - tā pavairāk - un gaidījām.
un dzērām.
un dzērām.
un dzērām.

un tad viņas atnāca. un es iemīlējos un aizgāju mājās gulēt.



tā tas viss sākās.
vo.