Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

varat mani nosodīt, varat kritizēt, varad smeties, bet n;akat un padzīvojat mani.

mani - ar manām atmiņām, piedzīvojumiem, izdzīvojumiem, izdomājumiem.

un jums jau sen būtu kaklā pelēks striķis un sūds kājstarpē.



es meklēju spēku. kautkanī.

es ticēju ka ir dievi. tad es ticēju, ka ir Dievs.

tad es sapratu, ka nekā tāda nav, ka esam mēs paši ar mūsu nol;adēto spēju domāt.
tas ir tas par ko onka runā bībelē, kad saka, ka esam izdzīti no P dārza un tagat mums būs jācieš - mēs spejam domāt, visādi citādi esam tādi paši dzīvnieki kā pārējie šās pasaules iemītneiki.

mēs spējam domāt.
mēs spējam rakstīt.
mēs spējam komunicēt.

tas viss kāda joda pēc?