If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

šorīt autobusā es atcerējos savas ex. visas.

dīvainā kārtā, atklāju, ka es joprojām nožēloju tikai vienu. preikšpēdējo. to, kurai bija pagājuši tikai tikai deviņpadsmit nevainības gadi, kopš krita manos apskāvienos. viņā bija apburošs skaistums un nemirstīgs dzīvesprieks. tikai man tobrīd bija dziļa depresija un vēlēšanās savu dzīvi darīt labāku ar kādu, kura grib tieši to pašu. šobrīd es nožēloju savu kategoriskumu, kad paziņoju, ka "viss, kas mums var būt ir sekss un tikai, nākotni mūsos nesaskatu". cietsirdīgi, bet tobrīd patiesi. viņa neteica ne vārda. aizcirta durvis un prom bija.

es viņu nekad neesmu sastapis kopš tās dienas. esmu sastapis viņas brāli, kas saka, ka mani saprotot, jo viņa tak tik jauna un tā, bet viņa mani esot mīlējusi patiesi un es esmu viņa svaiņa ideāla iemiesiejums.

sux, bet, kas bijis - bijis.