Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

nē nē - nepārprotiet, jo man viss ir labi.
man vienmēr viss ir labi, tikai tādēļ, ka esmu iemācījies justies laimīgs pat tad, kad fekālijs smeļas mutē un jau sāk piepildīt nāsis...

man žēl viņu - tos the others.
man ir nedaudz apnicis smaidīt un visiem melot, ka būs labi, ka viss nokārtosies.
viņi notic.
viens vienīgs saspītējās un pirms nedēļas nolēca no Balbrigan viadukta ar striķi kaklā un norāva sev galvu, atstājot atraitni ar bankrotējošu biznesu un divus bāreņus (tas otrais no nelaimīgas krāpšanas).


man arī ir apnicis, tikai es saspītējos un gaidu rītdienu, kuras nodzīvošana būs pilna spītības nākamās dienas gaidās.




dzīvot ir cool!