Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

jau desmit gadus pētu savu dzīves līniju (kopš brīža, kad man čigāniete pēc tās noteica nāvi 21 gadu vecumā, kas būtu piepildījies, ja vien Renault Megane nebūtu izdomājuši sabāzt miljons gaisa spilvenu, kas nodrošina izdzīvošanu pat pēc 120 km/h frontālas sadursmes un tas vis bez drošības jostas...) un tā mainās... ir kautkāda līnija, kas visu laiku aug klāt un mana dzīve kļūst garāka... sarežģīti, bet es joprojām dzīvoju, kas ir diezgan patīkami, tikai nekādi nevaru saprast kāda joda pēc.